Kijiva

Ukrainas galvaspilsēta

Kijiva[2] (ukraiņu: Київ), vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes. Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, liels saimniecības un kultūras centrs.

Kijiva
galvaspilsēta
Київ
Kijiva
Karogs: Kijiva
Karogs
Ģerbonis: Kijiva
Ģerbonis
Logo: Kijiva
Logo
Kijiva (Ukraina)
Kijiva
Kijiva
Kijiva (Eiropa)
Kijiva
Kijiva
Koordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°E / 50.45000; 30.52333Koordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°E / 50.45000; 30.52333
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Municipalitāte Kijivas pilsētas municipalitāte
Rajoni
Administrācija
 • Mērs Vitālijs Kličko
Augstums 179 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 2 952 301
 • blīvums 3 299/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 01xxx-04xxx
Tālruņu kods +380 44
Auto reģistrācijas numurs AA (pirms 2004. gada: КА,КВ,КЕ,КН,КІ,KT)
Sadraudzības pilsētas Ankara, Atēnas, Belgrada, Brisele, Budapešta, Čikāga, Edinburga, Erevāna,Florence, Helsinki, Kioto, Kišiņeva, Krakova, Leipciga, Minhene, Odense, Parīze, Pereira, Pretorija, Rīga, Roma, Santjago, Sofija, Stokholma, Tallina, Tampere, Tbilisi, Toronto, Tulūza, Uhaņa, Varšava, Viļņa, Vīne
Mājaslapa www.kmr.gov.ua
Kijiva Vikikrātuvē

Viens no vecākajiem Austrumeiropas un kristietības vēsturiskajiem centriem — Kijivas Svētās Sofijas katedrāle un Kijivas Pečeru klosteris — ir UNESCO Pasaules mantojuma objekti.

Viena no senākajām pilsētām Austrumeiropā, dibināta ap 5. gadsimtu kā tirdzniecības apmetne pie Dņepras. 7. un 8. gadsimtā Kijiva bija Hazārijas pakļautībā.

988. gadā Kijivas lielkņazs Svētais Vladimirs sāka Kijivas Krievzemes kristianizāciju. 1037. gadā sākās Sv. Sofijas katedrāles celtniecība. 1238. gadā Kijivu gandrīz pilnīgi nopostīja Mongoļu impērijas karaspēks, un sākās tās kā austrumslāvu civilizācijas centra noriets, kaut arī Kijiva saglabāja reliģiskā centra funkcijas.

No 1362. gada tā ietilpa Lietuvas dižkunigaitijā, vēlāk Polijas—Lietuvas kopvalstī, bet pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās 1667. gadā iekļauta Krievijas caristē.

Jaunu uzplaukumu Kijiva piedzīvoja 19. gadsimta beigās, līdz ar rūpniecības attīstību Krievijas Impērijā. Pilsoņu kara laikā Kijiva bija Ukrainas Tautas Republikas galvaspilsēta. 1918. gada janvārī boļševiki īstenoja militāro operāciju, kuras mērķis bija ieņemt Kijivas pilsētu. Tā ilga no 1918. gada 23. janvāra (5. februāra) līdz 26. janvārim (8. februārim). Kad tika nodibināta Ukrainas PSR, pirmā tās galvaspilsēta bija Harkiva, bet 1934. gadā par galvaspilsētu kļuva Kijiva. Otrā pasaules kara laikā Kijiva tika nopostīta.

1960. gadā tika atklāts Kijivas metro pirmais posms, un Dņepras upes kreisajā krastā tika uzbūvēti jauni dzīvojamie rajoni. Tika atvērts Dramatiskais un komēdijas teātris un Jaunatnes teātris, Ukrainas PSR Tautas arhitektūras un sadzīves muzejs, Kijivas vēstures muzejs un Ukrainas vēstures muzejs Otrajā pasaules karā (līdz 2015. gadam tas tika dēvēts par Lielā Tēvijas kara vēstures muzeju). Tajā pašā laikā 20. gadsimta 60. gadu vidū atsākās ideoloģiskā diktatūra, un Kijiva kļuva par disidentu kustības centru. Represiju pārtraukšana un politieslodzīto atgriešanās Ukrainā sākās tikai perestroikas laikā pēc 1986. gada.

1991. gadā Kijiva kļuva par neatkarīgās Ukrainas galvaspilsētu. 2004. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu laikā Kijivā norisinājās galvenie Oranžās revolūcijas, bet 2013.—2014. gadā Maidana revolūcijas notikumi.

Krievijas Federācijas militārā agresija, kas bija daļa no Krievijas iebrukuma Ukrainā, ilga pilsētas nomalē un pašā pilsētā (2022. gada kauja par Kijivu) no 2022. gada 24. februāra līdz 2. aprīlim. To pavadīja masveida raķešu, gaisa un artilērijas uzbrukumi un ilga 1 mēnesi, 1 nedēļu un 1 dienu, izraisot smagus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci okupētajās teritorijās. Reaģējot uz Bučas slaktiņu, Dānija, Igaunija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Spānija, Rumānija, Spānija, Vācija un Zviedrija nolēma izraidīt no savām valstīm dažus Krievijas diplomātus, kam sekoja spēcīgs ekonomisko sankciju kopums. Pēc tam, kad traģēdija tika plaši atspoguļota starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos, ASV Kongress pieņēma Ukrainas demokrātijas aizsardzības likumu.

Kijivā dzimušie

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu