Pāriet uz saturu

Albedo

Vikipēdijas lapa

Albedo[1] (latīņu: albus — 'balts') ir virsmas atstarotās elektromagnētiskā starojuma plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu. Parasti to attiecina uz redzamo gaismu. Lieto dažādu virsmu atstarotājspējas raksturošanai, visbiežāk astronomijā un meteoroloģijā.

Albedo lielums ir no nulles līdz 1, kur 0 ir tad, ja ķermenis neatstaro gaismu (ir melns) un 1 ir tad, kad tas atstaro pilnīgi visu uz tā krītošo gaismu (piemēram, spogulis). Ja albedo ir 0,5, tad ķermenis atstaro pusi no gaismas, kas uz to krīt.

Dažu materiālu albedo

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ķermenis (vai materiāls) Albedo
Svaigs asfalts 0,04
Mežs 0,1
Zaļa zāle 0,25
Tuksneša smiltis 0,40
Svaigs sniegs 0,85
  1. Dainuvīte Guļevska, Aina Miķelsone, Tamara Porīte. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga : Avots, 2002. 76. lpp. ISBN 9984-700-64-X.